quarta-feira, 16 de maio de 2012

Pamodi ki ALUPEC elimina "c"y introduzi "k, x"?


Pamodi ki alfabétu kabuverdianu elimina “c” y introduzi “k“ y “x”?, Carlos Spínola ta purgunta.
Raspósta: 1) Modelu di alfabétu adotadu é fonolójiku. Kel-li ta signifika ma nos alfabétu, tendensialmenti, un son ta korusponde un létra (ô dígrafu) y un létra ô dígrafu ta korusponde un son. Na linguístika ta fladu ma é un modélu undi, en prinsípiu, un fonéma ta korusponde  un graféma y un graféma ta korusponde  un fonéma.
2) Na es modélu adoptadu na Kabuverdi, nu ka pode ten un son (fonéma) raprizentadu pa más ki un létra ô grafema, sima na purtugês undi fonéma /s / ta raprizentadu di sinku manera : «s» di «saber» ; «c» di «cimento» ; «ç» di «poço» ; «ss», di «massa» ; «x» di «máximo».
3) Kel-li ta signifika ma modélu di alfabétu sima kel di purtugês ka ekonómiku, mas tanbe é ka sistemátiku. Un son, sima “s” ki na purtugês ta raprizentadu di sinku manera, na alfabétu kabuverdianu ta raprizentadu di un úniku manera.
4) Mésmu razon ta splika raprizentason di « k, x, z ».  Na un alfabétu ki ka fonolójiku, son « k » pode raprizentadu di dôs manera: a) pa “ca, co, cu” y pa « qu » : « cabra, conta, cubo, querer ». Na alfabétu kabuverdianu fonéma /k/ é raprizentadu sénpri pa un úniku graféma “k”: kabra, kónta, kubu, krê. Naturalmenti, alfabétu kabuverdianu é más ekonómiku, más sistemátiku.
5) Enkuantu ki fonéma /x/ na un alfabétu nãu fonolójiku ta raprizentadu di dôs manera « x, ch », na alfabétu kabuverdianu ta raprizentadu pa un úniku graféma « x » : xikra, xatu, xinta. Li tanbe, alfabétu kabuverdianu é más ekonómiku.
6) Fonéma /z/ ta raprizentadu di “três manera na purtugês :  “z, s, x”: “zero, casa, exame”. Na alfabétu kabuverdianu ta raprizentadu pa un úniku graféma “z”: zéru, kaza, izami. 
7) Ekonomia y sistematisidadi di alfabétu kabuverdianu ten txeu   vantájen pedagójiku. Ku es modélu di alfabétu rakumendadu pa UNESCO, nu ka meste bai disionáriu pa sabe si palavra “kuzinha” ta skrebedu ku “s”ô ku “z”.
8) Si tudu alfabétu é un konvenson, pamodi ki nu ka al konvensiona un modelu ki é más ekonómiku, ki é más sistemátiku y k ten más forsa pedagójiku?
9) Relativamenti a eliminason di “c”, nu meste fla fla ma, oxi, nos  propósta é pa pa dexa-l na alfabétu kabuverdianu nãu pa raprizenta sons “ca, co, cu, ci, ce”, mas pa sigintis kazu: raprizentason di nómis di algen (Carlos), di sínbolous y markas  internasional (etc, cm, cl, CC, Vitamina C), di siglas (TACV, RTC, CPLP).i

Sem comentários:

Enviar um comentário